Kāpēc ir jāfiltrē ūdeni

Ūdens piegādā organisma šūnās uzturvielas (vitamīnus, minerālas sālis) un izved no organisma tā darbības atliekas. Bez tam, ūdens piedalās termoregulācijas un elpošanas procesā. Visu sistēmu normālam darbam cilvēkam ir nepieciešami kā minimums 1,5 ūdens litri dienā.
Paradoksāls fakts: ūdens ir nepieciešams dzīvei, bet tas gan ir viens no galvenajiem saslimstības cēloņiem pasaulē.

Nekvalitatīva ūdens lietošanas bīstamība var būt mikrobioloģiska: ūdens dabā satur lielu mikroorganismu daudzumu, daži no kuriem izsauc cilvēkam smagas saslimšanas, tādas, kā
, piemēram holera, tifs, hepatīts vai gastroenterīts.

Ūdens piesārņojums var būt arī ķīmisks. Pie tam netīra ūdens lietošanas sekas var atklāties gan nekavējoties, gan pēc dažiem gadiem.

Bez tam, ūdenim jābūt ne tikai tīram, bet arī garšīgam.

Uzprasās secinājums, ka bez ūdens mūsēja eksistence ir neiespējama. Bet bez laba ūdens ir neiespējama laba eksistence.
 

Kāds ir dzeramais ūdens?


Par dzeramo uzskaita ūdeni, kas ir derīgs lietošanai iekšīgi un atbilst kvalitātes kritērijiem - šis ūdens ir drošs un ar patīkamu garšu. Pasaulē šie kritēriji tika ieteikti ar Eiropas Savienību, bet pēc tam pieņemti ar pieļaujamo adaptāciju katrai no valstīm.
 

Kāds ir ciets ūdens?


Viena no ūdens īpašībām - tā spēja, izejot savā apriņķojumā caur kaļķainām sugām, izšķīdināt minerālvielas, konkrētāk, kalciju un magniju. Ciets ūdens satur kalcija un magnija sālu paaugstināto daudzumu. Droši vien, cieta ūdens galvenais trūkums ir tajā, ka tas atstāj pēc sevis kaļķakmeni, ar ko saīsina elektroaparātu darbmūžu.
 

Kas ir ūdenī izņemot pašu ūdeni?


Ūdens, kas ir paredzēts lietošanai sadzīvē, no ķīmijas viedokļa pārstāv diezgan sarežģīto "kompotu". Ūdens var saturēt:

Šķidrās neorganiskās vielas
Tas arī ir ūdens un tajā izšķīdinātas neorganiskas vielas. Visbiežāk - sālis un izšķīdinātās gāzes.
 

Šķidrās organiskās vielas
Tās ir organiskas vielas, kas nesajūk ar ūdeni un izveido patstāvīgu šķidru vidi, turklāt šī vide var būt sarežģīta pēc sastāva (piemēram, naftas produkti ir benzīns vai mazuts, kā arī fenols). Organiskas vielas var būt lidojošas (iztvaiko ūdens vārīšanas laikā) vai nelidojoši (neiztvaiko ūdens vārīšanas laikā).

Neorganiskas cietvielas
Tās ir neorganiskas vielas, kas atrodas ūdenī neizšķīdinātā stāvoklī un izveido patstāvīgu cietu vidi. Pie neorganiskām cietvielām attiecas, piemēram, rūsa.

Organiskas cietvielas
Organiskas vielas, kas izveido atsevišķu cietu vidi. Pamatā tie ir floras un faunas darbības produkti, dūņaini nogulumi un organiskās cietvielas, kas nav šķīdīgas ūdenī.

"Biofāze"
Mikroorganismi, kas ir klātesoši ūdenī : baktērijas, vīrusi, aļģes, sporas un tā tālāk.
 

Vai dabā ir tīrs ūdens?


Sacīsim uzreiz, ka ķīmisks H2O savienojums tīrā veidā dabā neeksistē. Ūdens ir universāls šķīdinātājs, tas izšķīdina sevī visu, kas satiekas uz ceļa. Baudot akas ūdens garšu vai lietojot ūdeni no "kristālskaidra" avota aiz žoga, mēs ielejam sevī "kompotu", kura sastāvs nevarētu atdarināt, droši vien, neviens. Tomēr nav vērts pāragri krist panikā.
 

Kas ir ūdens piesārņojums?


Ūdens piesārņojums ir vielu, kas padara ūdeni nederīgu lietošanai, iekļūšana ūens sastāvā. Ūdens piesārņojums var notikt uz ūdens riņķojuma visiem etapiem, pat atmosfērā, kur ūdens tiek ietverts mākoņu (bet tas nozīmē, ka lietu ūdens ne obligāti ir derīgs dzeršanai) veidā.

 

Netīrs ūdens


Īstenībā, jēdziens "netīrs ūdens" ir tik pat nosacīts, kā "tīrs". Ūdens var būt ķēmīgs uz garšu un pretīgi smaržot, bet tajā pašā laikā būs absolūti nekaitīgs, bet var būt teicamas garšas kvalitātes, būt kristāldzidri caurspīdīgs un bezkrāsainai, bet nesīs nāvīgas slimības.
 

Kas uzmana ūdens drošību?


Tādā situācijā sabiedrība ir spiesta ņemt uz sevi atbildību par patērējamā produkta drošību. Bet labākai kontrolei ievest kādus parametrus, kuriem ir jāatbild dzeramajam ūdenim.